Mājas siltuma zudumi: pirms logu nomaiņas pārbaudiet mezglus

Janvārī saruna par aukstu māju mēdz sākties ar jau pieņemtu lēmumu: pie grīdas velk aukstums, un saimnieks grib mainīt logus. Kad tādu māju apstaigā ar termokameru, nereti atklājas, ka mājas siltuma zudumi nav tikai logu jautājums: vēsas vietas parādās arī ailu malās, sienas un grīdas savienojumā un ap caurumiem, kurus sienā jau pēc būvniecības izurbuši ventilācijas, elektrības un ūdens meistari.

Logi šajā sarakstā ir, un daļā māju tie ir pirmajā vietā: to nosaka stiklojuma laukums un tas, cik labi paši logi tur siltumu. Taču, pirms tos maina, der pārbaudīt mezglus un ēkas hermētiskumu. Praktiskā nelaime ir tā, ka logu nomaiņa ir viegli nopērkama prece, bet mezglu salabošana vispirms prasa kādu, kas tos atrod.

Mājas siltuma zudumi: plaknes, mezgli un gaiss

Mājas siltuma zudumi dalās trijās daļās, un tās neizskatās vienādi ne aprēķinā, ne termogrammā. Pirmās divas ir siltums, kas aiziet caur norobežojošajām konstrukcijām, trešā ir siltums, kas aiziet kopā ar gaisu.

• Caur plaknēm. Siltums plūst cauri sienai, jumtam, grīdai un logiem atbilstoši materiālu siltumvadītspējai un slāņu biezumam. Šo daļu projektā rēķina pēc siltuma caurlaidības koeficienta jeb U vērtības.
• Caur mezgliem. Stūri, ailu malas, sienas savienojums ar pamatiem un ar jumtu, terases vai jumtiņa stiprinājuma vietas: vietas, kur siltinājuma slānis pārtrūkst vai kļūst plānāks. Tie ir termiskie tilti, ko sarunvalodā sauc par siltuma tiltiem.
• Ar gaisu. Te jāšķir divas lietas: ventilācija gaisu apmaina apzināti, un šos zudumus projektā paredz, bet noplūdes pa šuvēm un caurumiem konstrukcijā ir gaisa apmaiņa, ko neviens nav plānojis.

Projektā aprēķināt var visas trīs daļas: termiskos tiltus rēķina pēc mezglu risinājumiem, bet gaisa apmaiņai pieņem ventilācijas un gaisa caurlaidības vērtības. Atšķiras tas, cik ļoti rezultāts ir atkarīgs no montāžas: sienas biezumu sajaukt ir grūti, bet mezglu un blīvējuma kvalitāte rodas objektā, un tieši tur gatavā ēka var atšķirties no aprēķina. Vienas vietas, kur visas mājas zaudē visvairāk siltuma, nav: proporciju nosaka plakņu laukumi un to U vērtības, termiskie tilti un gaisa apmaiņa, tātad arī ēkas vecums un tas, cik rūpīgi savulaik apstrādāti savienojumi.

Rūpnīcas komplektos ailas izgriež pēc rasējuma, un tas nozīmē, ka ailas mezgla blīvēšanas un siltināšanas secību var izlemt uz papīra, pirms kaut kas ir izgatavots. Objektā šo secību nereti improvizē tajā pašā dienā, kad atved logus, un vēlāk termogrammā tas var parādīties kā vēsāka josla ap ailām.

Kāpēc caurvēju jūt pie loga

Vēsa stikla virsma atdzesē tai blakus esošo gaisu, tas noslīd lejup gar stiklu, pāri palodzei, un izplatās pa grīdu. Cilvēks to jūt kā caurvēju arī tad, kad rāmis ir blīvs. Šajā gadījumā cēlonis ir pats stikls: blīvēšana te nepalīdz, palīdz stikla pakete ar zemāku U vērtību.

Otrs mehānisms ar stiklu nav saistīts. Silts gaiss aiziet ārā augšā, pa bēniņu lūku, pa nenoblīvētu sienas augšmalu vai pa spraugām ap dūmvadu, un tā vietā mājas zemākajās vietās ieplūst āra gaiss. Grīdlīste pie ārsienas sāk pūst aukstumu, lai gan noplūde ir zem jumta. Tas pats princips darbojas arī moduļu mājās, kur aukstums ienāk pa šuvēm.

Ko termogrāfija parāda un kad to ir vērts pasūtīt

Termokamera reģistrē virsmas infrasarkano starojumu un attēlo to kā temperatūru, tādēļ rezultātu ietekmē atstarojumi un pašas virsmas īpašības. Tā nerāda ne U vērtību, ne siltuma plūsmu vatos, ne siltinājuma biezumu; tā rāda, kur virsma ir vēsāka vai siltāka nekā blakus.

Lai attēlam būtu jēga, vajadzīga pietiekama temperatūras starpība starp iekštelpām un āru, tāpēc apsekojumus veic aukstajā sezonā apsildītā mājā. Saule, kas pirms tam sildījusi fasādi, slapja apdare un stiprs vējš attēlu izkropļo, tāpēc mērījumus parasti plāno agrā rītā vai apmākušā dienā.

Apsekojums no iekšpuses parasti dod vairāk lietojamas informācijas nekā apgaita ap māju. Ja ēkā ar ventilatoru rada pazeminātu spiedienu, gaisa noplūdes bieži parādās kā šauras vēsas strūklas ar izplūdušām malām, kas sākas no konkrētas šuves, bet trūkstošs vai nosēdies siltinājums biežāk izskatās kā plašāks, vienmērīgāks laukums ar skaidrāku robežu. Tie ir orientieri: pēc termogrammas vien abus ne vienmēr var atšķirt, un gaisa noplūdes pārbauda ar gaisa caurlaidības testu.

Lētākais brīdis apsekojumam jaunbūvē ir tad, kad blīvējuma slānis vēl ir redzams un apdare to nav aizsegusi: tobrīd labojums mēdz būt lente un nedaudz darba. Esošā mājā termogrāfiju ir vērts pasūtīt pirms remonta budžeta sadalīšanas, nevis pēc tam, kad logi jau nomainīti.

Hermētiskumu izmēra, nevis deklarē

Hermētiskums ir gatavas ēkas mērāma īpašība: gaisa caurlaidības testā (angliski: Blower Door test) ventilators durvju ailā rada spiediena starpību, un mērījums parāda, cik daudz gaisa ēka tad izlaiž. Piedāvājumā ierakstīts vārds par hermētisku māju pats par sevi nav rezultāts, un neviena konstrukcija to negarantē: to nosaka blīvējuma risinājums projektā un montāžas kvalitāte tieši jūsu objektā.

Atsevišķs jautājums ir tā sauktā elpojošā siena. Šis apzīmējums attiecas uz tvaika caurlaidību un koksnes spēju uzņemt un atdot mitrumu, bet gaisa noplūde ir cita fizika. Siena var būt vienlaikus tvaikam atvērta un gaisam blīva, un tieši tas parasti arī ir mērķis. Kur konstrukcijā jāatrodas slānim, kas kontrolē mitruma plūsmu, nosaka sienas uzbūve kopā ar klimatu: aukstā klimatā tas parasti ir tuvāk siltajai pusei, un to pārbauda visai sienai kopumā. Par to, kā sienas slāņi ir sakārtoti, žurnālā ir atsevišķs raksts.

Blīvāka ēka maina arī ventilācijas uzdevumu. Ja noplūdes aizblīvē un plānotu gaisa apmaiņu neparedz, mitrums, ko rada cilvēki, duša un ēdiena gatavošana, paliek iekšā, un problēma no siltuma rēķina pārceļas uz logu stūriem. Tāpēc par ventilāciju privātmājā lemj reizē ar blīvēšanu, neatliekot to uz nākamo gadu. Energoefektīvā mājā gaiss mainās tur, kur tas ir paredzēts, un tā, lai siltumu vēl varētu atgūt.

Ja plānojat jaunu koka māju, blīvēšanas un ventilācijas risinājumu var noteikt jau rasējumos, kamēr labojums ir līnija uz papīra, nevis demontāža. Esošā mājā secība ir vienkārša: vispirms atrast, kur siltums aiziet, un tikai tad lemt, vai blīvēt, siltināt vai mainīt logus.

Viens praktisks solis bez tehnikas: nākamajā aukstajā rītā, pirms saule uzsildījusi fasādi, apstaigājiet māju ar plaukstu gar ailu malām, grīdlīstēm, bēniņu lūku un vietām, kur sienā ieiet caurules un kabeļi. Vietas, kur roka jūt gaisa kustību, ir pirmās, ko apsekojumā parādīt speciālistam. Roka gan sajūt ne visas noplūdes, un to, cik daudz gaisa ēka izlaiž kopumā, parāda tikai mērījums.